EN in English

Anitas Rožkalnes monogrāfija nominēta grāmatu mākslas konkursam "Zelta ābele 2016"

http://lulfmi.lv/Karla-Zarina-Burvju-aplis

21. februārī paziņoti grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2016" nominanti deviņās kategorijās, kā arī balva par mūža ieguldījumu grāmatniecībā, ko saņems Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

Balvai "Zelta ābele 2016" nominēta arī Anitas Rožkalnes monogrāfija "Kārļa Zariņa burvju aplis", kas izdota LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā. Grāmata iespiesta Jelgavas tipogrāfijā, tās mākslinieks – Aivars Plotka.

Konkursam 35 izdevēji bija iesnieguši 114 grāmatas. No tām uz balvu pretendē 41 grāmata.

Konkursa noslēguma ceremonija notiks 28. martā plkst. 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē. Lasīt vairāk...


LU LFMI apgāds pirmo reizi piedalīsies Latvijas Grāmatu izstādē Ķīpsalā

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) apgāds pirmo reizi piedalīsies "Latvijas Grāmatu izstāde 2017", kas norisināsies no 24. līdz 26. februārim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.

"Latvijas Grāmatu izstādē 2017" beidzot vienkopus būs pieejami institūta apgāda izdevumi – institūta pētnieku vairāku gadu veikums – monogrāfijas, rakstu krājumi, līdz šim vēl nepublicētu manuskriptu izdevumi ar zinātniskiem komentāriem un žurnāla "Letonica" numuri.

25. februārī plkst. 17.00 “Rakstnieka viesistabā” notiks LU LFMI gadskārtējais pasākums "8 ½ grāmatas" – ar atskatu uz 2016. gadā paveikto. Lasīt vairāk...


...kaut šaubās un šaubīsies cilvēka prāts... Eduardam Veidenbaumam – 150. Zinātniska konference

2017. gada 3. oktobrī latviešu dzejniekam Eduardam Veidenbaumam apritēs 150 gadu.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedra sadarbībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeju (RMM), Eduarda Veidenbauma memoriālo muzeju "Kalāči" un Tartu Latviešu biedrību rīko zinātnisku konferenci Rīgā, "Kalāčos" un Tartu. Konferenci noslēgsim ar līdzdalību pasākumā "Tērbatas loma Latvijas un Igaunijas valstiskuma izveidē" Igaunijas Nacionālajā muzejā. Lasīt vairāk...


Pasākums "Kaut tavu roku, sirsniņu, es mantot iespētu"

2017. gada 14. februārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkas (LNB) 1. stāva izstāžu zālē notika akcija "Kaut tavu roku, sirsniņu, es mantot iespētu". Pasākumā bija iespēja sagatavot pastkarti ar 19. un 20. gadsimta mijas attēliem un pantiņiem. LU LFMI vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone un zinātniskās asistentes Madara Eversone un Signe Raudive interesentus iepazīstināja ar gadsimta mijā populāriem zīlēšanas paņēmieniem – punktirēšanu, zīlēšanu ar kārtīm, puķu pulksteni un pastmarku valodu. Lasīt vairāk...


Anita Rožkalne saņēmusi Viļa Plūdoņa balvu literatūrzinātnē

Anita Rožkalne saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Viļa Plūdoņa balvu latviešu literatūrzinātnē par monogrāfiju "Lauva. Dzejniece Astrīde Ivaska".

Savā pētījumā, izsekojot dzejnieces Astrīdes Ivaskas daiļrades un biogrāfijas saskarsmes punktiem, Anita Rožkalne paver kā analītisku, tā personisku ieskatu ne vien dzejnieces radošajā veikumā, akadēmiskajās un literatūrkrititiskajās aktivitātēs un dalībā izdevumu "Jaunā Gaita" un "Ceļa Zīmes" veidošanā, bet arī skicē intelektuālas personības likteņa līkločus un spēju rast garīgu spēku trimdā. Stāsts par Astrīdi Ivasku, kas izklāstīts ar faktoloģisku precizitāti, erudīciju un emocionālu iejūtību, ir tapis ciešā sadarbībā ar pašu dzejnieci, izmantojot plašu arhīvu un vēstuļu materiālu, no kuriem lielākā daļa Latvijas lasošo publiku sasniedz pirmoreiz. Lasīt vairāk...


LU LFMI apgāds klajā laidis rakstu krājumu "Griezīgo šķautņu romantiķis Jānis Rokpelnis"

Griezigo skautnu romantikis Janis Rokpelnis

Rakstu krājumā apvienoti materiāli, kas tika prezentēti dzejnieka Jāņa Rokpeļņa 70. dzimšanas dienai veltītajā konferencē 2015. gada 22. oktobrī. Krājuma sastādītāja Dr. philol. Anda Kubuliņa.

Rokpeļņa ieguldījums pēckara latviešu dzejā un literatūrā kopumā ir ļoti nozīmīgs – moderna, izkopta valoda un paplašināta stilistika, strofika lirikā, neparasta tēlainība, sarežģītas vēstījuma konstrukcijas. Jānis Rokpelnis, būdams dzejnieks, raksta arī prozu, scenārijus animācijas filmām, piemēram, kopā ar Arnoldu Burovu veidotā multiplikācijas filma par Aleksandra Čaka poēmu “Umurkumurs”, izstrādājis monogrāfiju par Knutu Skujenieku “Smagi urbjas tinte” u. c. Rokpelnim ir padziļināta interese par vēsturi un valodu, vizuālo mākslu un kultūru kopumā. Par pašu avangardiskāko Rokpeļņa darbu uzskatāms romāns “Virtuālais Fausts”: tas vispārina līdz tam latviešu literatūrā neatainoto dzīvi virtuālajā pasaulē. Jānis Rokpelnis ir viens no 20. gadsimta 70./80. gadu varas kritizētajiem autoriem. Lasīt vairāk...


Sērijā "Novadu folklora" publicēta grāmata "Ērgļu vērtums"

Ērgļu vērtums2017. gada janvārī sērijā Novadu folklora publicēta folklorista Gata Ozoliņa (LU LFMI, DU) sastādītā Ērgļu novada folkloras izlase ar plašām biogrāfiskām apcerēm "Ērgļu vērtums" (Rīga: Zinātne, 2017, 512 lpp., il., notis).

Interese par novadu tradicionālo kultūru vienmēr ir bijusi stabila tradīcija Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā un interpretēšanā. Latviskās identitātes nozīmīgs komponents kopš tās veidošanās sākuma 19. gadsimta vidū ir bijusi novada piederības apziņa, tā bieži vien identificēta ar lauku vai Latvijas mazpilsētu novadiem. Aplūkojot kāda novada tradicionālās kultūras vienu no svarīgākajām tekstuālajām izpausmēm – folkloras un etnogrāfijas materiālu vākumu, ir redzams, ka tam būtisks ir plašāks kultūrvēsturisks konteksts; tas ir daudzu novada kultūras darbinieku un viņu apzināto teicēju kopdarbs. Lasīt vairāk...


Krišjāņa Barona konference 2017

Krišjāņa Barona konference 2017

Letonikas VII kongress

KRIŠJĀŅA BARONA KONFERENCE 2017

2017. gada 30.–31. oktobris

Folklora: vērtības un intereses

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve aicina pieteikt referātus ikgadējai Krišjāņa Barona konferencei, kas šogad veltīta folkloras sociālās, reliģiskās un nacionālās funkcionalitātes un valstiskā nozīmīguma izvērtējumam.

Folklorai ir piešķirts tautas kultūras kopīgā avota un vērtības statuss, ierādīta nozīmīga vieta individuālo un grupu identitāšu veidošanā, tā ir kļuvusi par nozīmīgu kultūras svētuma simbolu, būtisku politikas, kultūras un sociālo diskursu sastāvdaļu. Konferences dalībnieki aicināti pievērsties folkloras vērtīguma aspektam ikdienā, politikā, mediju un elektroniskajā vidē, tās noderībai reliģisko, sociālo un nacionālo sistēmu veidošanā un vērtēšanā, iekļaujoties trijos galvenajos tēmu lokos: Lasīt vairāk...


Sanita Reinsone saņēmusi Draudzīgā aicinājuma fonda apbalvojumu

Foto: cesis.lv2017. gada 27. janvārī Draudzīgā aicinājuma fonds apbalvojis LU LFMI vadošo pētnieci un Digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāju Sanitu Reinsoni par ieguldījumu latviešu vēsturiskās pieredzes un kultūras mantojuma saglabāšanā, piešķirot Draudzīgā Aicinājuma medaļu un Goda diplomu.

Draudzīgā Aicinājuma medaļu piešķir par īpašiem nopelniem Draudzīgā aicinājuma idejas popularizēšanā, īstenošanā, atbalstīšanā un latviskuma uzturēšanā. Tā ir augstākais Draudzīgā Aicinājuma fonda apbalvojums. Lasīt vairāk...


Andras Neiburgas daiļradei veltītā starpdisciplinārā konference

2017. gada 27. janvārī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Konferenču centrā notika Andras Neiburgas daiļradei veltīta starpdisciplināra zinātniska konference.

Konferencē ar referātiem piedalījās humanitāro, sociālo un mākslas zinātņu pētnieki, laikmetīgās mākslas kuratori, kā arī mācībspēki no Latvijas augstskolām. Pasākumā tika sniegti 14 priekšlasījumi četrās tematiskās sekcijās, aktualizējot Andras Neiburgas radošo darbību rakstniecībā, publicistikā un mākslā.
Lasīt vairāk...


Notiks konference "Daudzveidīgā latviešu valoda: no bērna runas līdz literāram tekstam"

2017. gada 25. un 26. janvārī LU Akadēmiskajā bibliotēkā (Rīga, Rūpniecības iela 10) notiks starptautiska zinātniska konference "Daudzveidīgā latviešu valoda: no bērna runas līdz literāram tekstam", kas veltīta Veltas Rūķes-Draviņas simtgadei, un tajā varēs dzirdēt referātus par bērnu valodu, dialektoloģiju un ģeolingvistiku, kā arī citām ar V. Rūķes-Draviņas darbību saistītām tēmām. Konferencē piedalīsies arī LFMI pētniece Beatrise Reidzāne ar referātu "Veltas Rūķes-Draviņas devums latviešu folkloristikā".

Konferences programma.


Andras Neiburgas konferences izglītības programma

2017. gada 24. janvārī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) telpās Andras Neiburgas daiļradei veltītās starpdisciplinārās zinātniskās konferences ietvaros notika izglītības programma pedagogiem un studentiem. Semināru cikls bija atvērts ikvienam interesentam, kas aktīvi seko līdzi laikmetīgās latviešu literatūras procesiem un kultūras aktualitātēm. Lasīt vairāk...


LU LFMI Zinātniskās padomes sēde

2017. gada 25. janvārī plkst. 14.00 notiks LU LFMI Zinātniskās padomes sēde.

DARBA KĀRTĪBĀ:

  1. LU LFMI aktualitātes;
  2. 2017. gada LFMI izdevējdarbības plāna, manuskriptu apspriešanas plāna un manuskriptu ārējo recenzentu apstiprināšana;
  3. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta publisko zinātnisko aktivitāšu 2017. gadā plāna apstiprināšana;
  4. Māras Grudules sastādītās kolektīvās monogrāfijas "Gothards Frīdrihs Stenders un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā" manuskripta apspriešana/apstiprināšana;
  5. Alža Pūteļa monogrāfijas "Domas par latviešu mitoloģiju. Kā tika meklēts latviešu panteons" manuskripta apspriešana/apstiprināšana;
  6. Dažādi.

Edīte Tišheizere saņēmusi Normunda Naumaņa Gada balvu mākslas kritikā

LU LFMI pētniece, teātra kritiķe Edīte Tišheizere saņēmusi Normunda Naumaņa Gada balvu mākslas kritikā. Žūrijas pamatojumā, piešķirot galveno balvu Edītei Tišheizerei, teikts: "Edītes Tišheizeres teātra recenzijas raksturo iedziļināšanās režisora domā un aktieru darbā, kritika ir rūpīga un cieņpilna. Edīte neapstājas pie iestudējuma dziļākās nozīmes skaidrojuma, viņas teksti arī paši par sevi ir literāri pašvērtīgas esejas, kuros māksla ir izmantota kā pateicīgs materiāls, kas dots, lai saprastu, kas notiek ar un ap mums." Lasīt vairāk...


Notiks Andrai Neiburgai veltīta starpdisciplināra zinātniskā konference

27. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisināsies starpdisciplināra zinātniska konference “"Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls", kas veltīta rakstnieces A. Neiburgas daiļradei. Konferences atklāšana notiks 27. janvārī plkst. 10.00 LNB Konferenču centrā.

Andra Neiburga (1957) piederīga rakstnieku paaudzei, kas latviešu literatūrā debitēja 20. gadsimta 80. gadu vidū, aktīvi turpināja publicēties periodikā arī 90. gadu sākumā, pēc tam pārtrauca literāro darbību līdz pat 2004. gadam, kad tika izdots viņas otrais stāstu krājums "Stum stum". Tas guva plašu kritikas un lasītāju ievērību un ir atzīts par vienu no spožākajiem stāstniecības paraugiem 21. gadsimta latviešu literatūrā. Savas paaudzes autoru vidū A. Neiburga izceļas ar spēju atveidot komplicētus, psiholoģiski niansētus raksturus, prasmīgi atklājot ne vien varoņu iekšējās pasaules problēmas, bet arī pārmaiņas sabiedrībā. Lasīt vairāk...