EN in English

Notiks Andrai Neiburgai veltīta starpdisciplināra zinātniskā konference

27. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisināsies starpdisciplināra zinātniska konference “"Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls", kas veltīta rakstnieces A. Neiburgas daiļradei. Konferences atklāšana notiks 27. janvārī plkst. 10.00 LNB Konferenču centrā.

Andra Neiburga (1957) piederīga rakstnieku paaudzei, kas latviešu literatūrā debitēja 20. gadsimta 80. gadu vidū, aktīvi turpināja publicēties periodikā arī 90. gadu sākumā, pēc tam pārtrauca literāro darbību līdz pat 2004. gadam, kad tika izdots viņas otrais stāstu krājums "Stum stum". Tas guva plašu kritikas un lasītāju ievērību un ir atzīts par vienu no spožākajiem stāstniecības paraugiem 21. gadsimta latviešu literatūrā. Savas paaudzes autoru vidū A. Neiburga izceļas ar spēju atveidot komplicētus, psiholoģiski niansētus raksturus, prasmīgi atklājot ne vien varoņu iekšējās pasaules problēmas, bet arī pārmaiņas sabiedrībā. Lasīt vairāk...


Publicēts pētījums par Svētupes Lībiešu Upuralu

Svētupes Lībiešu Upurala

2016. un 2017. gada mijā publicēta folklorista Sanda Laimes (LU LFMI) un arheologa un kultūrvēsturnieka Jura Urtāna (Latvijas Kultūras akadēmija) monogrāfija "Svētupes Lībiešu Upurala" (Rīga: Nordik, 2016, 216 lpp., il.). Lībiešu Upurala ir hrestomātisks Latvijas seno svētvietu piemērs un lielisks izziņas avots pētījumiem par lībiešu un latviešu reliģisko praksi vēlajos viduslaikos un agrajos jaunajos laikos. Alā saglabājušās vērtīgas liecības arī par agrīnā tūrisma attīstību Latvijas teritorijā. Apvienojot dažādas pētniecības metodes un vairāku zinātnes nozaru pieejas, pētījumā analizēti arheoloģiskie, speleoloģiskie, paleogrāfiskie, vietvārdu, folkloras un rakstītie vēstures avoti. Lasīt vairāk...


Rita Drīzule 15.08.1921. – 11.01.2017.

Rita Drīzule

Rita Drīzule 15.08.1921. – 11.01.2017.

95 gadu vecumā mūžībā aizgājusi folkloras pētniece, daudzu tautasdziesmu publicējumu sastādītāja Rita Drīzule.

Folkloriste Rita Drīzule dzimusi 1921. gada 15. augustā Galgauskas pagasta "Lielpurvos" zemnieka ģimenē. Beigusi Madonas vidusskolu (1946), LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti (1954). Folkloristikā sākusi darboties kopš 1954. gada: Zinātņu akadēmijā Etnogrāfijas un folkloras institūtā (1954-1955), Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (1956-1992). Piedalījusies folkloras vākšanas ikgadējās ekspedīcijās, pētījusi latviešu tautasdziesmu ētikas, estētikas un mitoloģijas problēmas. Lasīt vairāk...


Benedikts Kalnačs saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Atzinības rakstu

Benedikts Kalnačs saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta Atzinības rakstu par 2016. gada sasniegumiem zinātnē par monogrāfiju "20th Century Baltic Drama: Postcolonial Narratives, Decolonial Options" (Bielefeld: Aisthesis, 2016). 2017. gada 14. februārī LZA svinīgi ieskandinās akadēmijas jauno gadu godinot 2016. gadā nosaukto sasniegumu zinātnē autorus un autoru kolektīvus.

Lasīt vairāk...

LU LFMI izdevniecība publicē Edvarda Treimaņa-Zvārguļa epitāfiju krājumu

2016. gada nogalē LU LFMI izdevniecībā publicēts Edvarda Treimaņa-Zvārguļa epitāfiju krājums "150 epitafu jeb kapuzrakstu", ko sastādījuši Eva Eglāja-Kristsone, Signe Raudive un Kārlis Vērdiņš.

Dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa epitāfiju krājumu veido 150 latviešu rakstniekiem, māksliniekiem un kultūras darbiniekiem veltīti piemiņas panti, kuri rakstīti 20. gadsimta 30. gadu beigās. Epitāfiju adresātu vidū ir gan Edvarda Treimaņa-Zvārguļa priekšteči, kuru nenovērtējamais ieguldījums latviešu kultūras vēsturē cildināts – Kristofors Fīrekers, Ernsts Gliks, Gothards Frīdrihs Stenders, Garlībs Merķelis –, gan arī Edvarda Treimaņa-Zvārguļa laikabiedri, kuru vairums epitāfiju tapšanas laikā vēl ir dzīvi vai dzejnieku pārdzīvo – Rainis, Aspazija, Kārlis Dziļleja, Ernests Brastiņš, Hilda Vīka, Jānis Ziemeļnieks, Elīna Zālīte, Jānis Medenis, Eriks Ādamsons, Veronika Strēlerte un citi. Edvards Treimanis-Zvārgulis droši un atklāti iestājas par taisnības cīnītājiem, izciliem kultūras cilvēkiem, bet kategoriskus un asus spriedumus velta brīvā vārda apspiedējiem, diletantiem mākslā un literatūrā. Krājums atdzīvina latviešu literatūras vēsturi, ļaujot nojaust par pretrunām, konfliktiem vai aizvainojumu, kas neizbēgami pastāv jebkura laikmeta liecinieku starpā. Lasīt vairāk...


Pedagogus un studentus aicina pieteikties Andras Neiburgas konferences izglītības programmai

Andras Neiburgas daiļradei veltītās starpdisciplinārās zinātniskās konferences ietvaros 2017. gada 24. janvārī pulksten 16.00–20.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās notiks semināru cikla nodarbības. Interesenti tiek aicināti pieteikties programmai līdz 18. janvārim, rakstot uz e-pasta adresi neiburgas.konference@gmail.com.

Konferences mājas lapa: lulfmi.lv/neiburgas-konference

Lasīt vairāk...

Edīte Tišheizere nominēta Normunda Naumaņa Gada balvai mākslas kritikā

Par darbu dažādu mākslas jomu kritikā Normunda Naumaņa Gada balvai mākslas kritikā izvirzīti četri kandidāti – Jegors Jerohomovičs, Artis Ostups, Armands Znotiņš un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Edīte Tišheizere par teātra un operas izrāžu kritikām žurnālos "Teātra Vēstnesis" un "IR" .

Galvenās balvas ieguvējs saņems naudas stipendiju 1500 EUR, kuru atbalsta tehnoloģiju uzņēmums Tilde.
Lasīt vairāk...


Aicinām piedalīties starptautiskā konferencē

CULTURAL HERITAGE MATERIALS – UNIVERSITY, RESEARCH AND FOLKLORE ARCHIVES IN THE 21ST CENTURY

2017. gada augustā Rīgā norisēs starptautiska konference "Cultural Heritage Materials – University, Research and Folklore Archives in the 21st Century", ko organizē Starptautiskās Arhīvu padomes Universitātes un Pētniecisko institūciju arhīvu sekcija (ICA-SUV) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Priekšlasījumu kopsavilkumi un konferences sekciju priekšlikumi ICA-SUV 2017. gada konferences zinātniskās komisijas pārstāvim Gatim Karlsonam (gatis.karlsons@arhivi.gov.lv) iesūtāmi līdz 2017. gada 15. janvārim. Lasīt vairāk...


Pētījums par nemateriālā kultūras mantojuma konceptualizāciju tiesībās

LU LFMI publicējumu sērijā “Studia humanitarica” klajā nākusi Dr. art. Anitas Vaivades zinātniskā monogrāfija “Nemateriālais kultūras mantojums starptautiskajās un Latvijas tiesībās” (Rīga: LU LFMI, 2016, 368 lpp.).

Grāmata sagatavota un izdota Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis” ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

““Nemateriālais kultūras mantojums starptautiskajās un Latvijas tiesībās” ir oriģināls pētījums, kas ietiecas divos zinātnes virzienos. Tas pieder pie tiesību zinātnes, skarot tiesību vēsturi, filozofiju, semiotiku un valodu. Vienlaikus monogrāfija sniedz ieguldījumu arī kultūras teorijā, jo par pētījuma priekšmetu izraudzīta starptautiskā kultūrpolitika, konkrētāk, UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Darba starpdisciplinaritāte saistīta ar tā nolūku – izpētīt kultūras jomas tiesiskā regulējuma starptautisko un vietējo praksi. Darba autorei izdevies radīt patiesi integrētu skatījumu, kas ir nevis virspusējs divu nozaru savietojums, bet gan argumentēta un kritiska kultūras un tiesību mijiedarbes analīze.” Dr. philol. Dace Bula. Lasīt vairāk...


Gaišus un līksmus svētkus!



Notiks grāmatas "Kurzemes albums" atvēršana

2016. gada 21. decembrī plkst. 16:00 Mūkusalas Mākslas salonā ar autoru lasījumiem tiks atvērta izdevniecības "Neputns" grāmata "Kurzemes albums. Laikmeta portrets 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta pirmās puses piemiņas albuma attēlos". Grāmatā publicēts LU LFMI vadošā pētnieka Paula Daijas pētījums.

"Kurzemes albums" ir izpētes laikā tapis apzīmējums 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta pirmās puses attēlu kolekcijai, kopskaitā 90 zīmējumiem, siluetgriezumiem un fotogrāfijai. Attēli reiz piederējuši Kurzemē mitušajai Groškes – Kleinu dzimtai vairākās paaudzēs, saglabājušies cauri gadsimtiem un šobrīd ir Zuzānu kolekcijas lepnums. Tā ir unikāla liecība par piemiņas albumu tradīcijas transformāciju 18. gs. beigās un sieviešu – amatiermākslinieču dzīves telpu Latvijas teritorijā 19. gs. pirmajā pusē.

Lasīt vairāk...

Pēcskaņas. Populārā kultūra 19. un 20. gadsimta mijā Latvijā

Šī gada 20. decembrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāžu zālē (1. stāvā) tiks atklāta starpdisciplināra izstāde “Pēcskaņas. Populārā kultūra 19. un 20. gadsimta mijā Latvijā”. Ieeja bez maksas.

Ja par populāro kultūru līdz šim bijis ierasts runāt, sākot no 20. gadsimta vidus, izstādē aplūkotas populārās kultūras iezīmes modernizācijas laikmetā – tā dēvētajā fin de siècle periodā. Ekspozīcija iezīmē šī perioda masu patēriņa preces, notikumus, modi, populāro literatūru, lielus un plašām sabiedrības masām paredzētus kultūras un izklaides produktus un pasākumus ar materiālās kultūras palīdzību un konkrētiem priekšmetiem. Šeit tiek atklāta 19. un 20. gadsimta mija Latvijā – laiks, kurā norisinās modernās, emancipētās sabiedrības veidošanās.

Lasīt vairāk...

Igaunijas un Latvijas folkloristu zinātniskais seminārs

2016. gada 14. decembrī LU LFMI Latviešu folkloras krātuvē viesosies Igaunijas Literatūras muzeja Folkloristikas nodaļas pētnieku grupa, kuru vada Mare Koiva (Mare Kõiva). Kopīgā zinātniskā semināra priekšlasījumos LNB Virtakas klasē ar aktuālajām pētnieciskajām tēmām iepazīstinās kā igauņu, tā latviešu folkloristi. Semināram dots nosaukums "Mission Possible" (Iespējamā misija) – tā igauņu kolēģi nosaukuši arī 2014. gadā publicēto rakstu krājumu, kas bija veltīts Latviešu folkloras krātuves 90. jubilejai.

Lasīt vairāk...

Viktoram Hausmanim – 85

LU LFMI pētniekam, kādreizējam institūta direktoram un literatūras vēstures nodaļas vadītājam, habilitētajam filoloģijas doktoram Viktoram Hausmanim 6. decembrī apritēja astoņdesmit pieci gadi. Institūta kopsapulcē gaviļnieku godināja kolēģi un zinātnes sabiedrotie.

16. decembrī Kultūras ministre Dace Melbārde pasniedza Viktoram Hausmanim īpašo Kultūras ministrijas atzinības rakstu. Viktors Hausmanis ir viens no aktīvākajiem literatūras un teātra zinātniekiem, ilggadējs pašreizējā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadītājs, kā arī institūta Literatūras vēstures nodaļas vadītājs. Pētījumu autors par drāmas un skatuves mākslas vēsturi un latviešu teātri trimdā; autors vairākām grāmatām par ievērojamiem latviešu aktieriem.


Tiks atvērts VDK izpētes komisijas trešais rakstu krājums

LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija kopā ar Latvijas Universitāti un LPSR VDK pret latviešu tautu veikto totalitāro noziegumu dokumentu digitalizācijas krātuvi 2016. gada 7. decembrī atvērs trešo rakstu krājumu "Lielais brālis tevi vēro: VDK un tās piesegstruktūras". Krājumā publicēts arī LU LFMI vadošās pētnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes raksts. Vairāk informācijas: lvportals.lv